Ko darīt, ja ir zems asinsspiediens?

Atceros to brīdi, kad pirmo reizi nopietni sastapos ar zemu asinsspiedienu. Vienu rītu pamodos un sajutu, ka pasaule ap mani it kā griežas – reiba galva, kājas kļuva vājas, bet rokas – aukstas. Tajā brīdī nesapratu, ka tas ir viens no biežākajiem simptomiem, kas norāda uz asinsspiediena kritumu. Zems asinsspiediens tiek saukts arī par hipotensiju, un, lai gan par to runā mazāk nekā par augstu spiedienu, tas var radīt gan diskomfortu, gan nopietnas veselības problēmas. Kādam tas ir tikai nepatīkams sajūtas moments, bet citiem – signāls par dziļākām organisma problēmām.

Par zema asinsspiediena cēloņiem, simptomiem un risinājumiem runāt ir būtiski, jo šī problēma var skart jebkuru – gan jaunus, gan vecus, gan sievietes, gan vīriešus, pat grūtniecības laikā. Tāpēc šajā rakstā apskatīšu ne tikai to, kāpēc spiediens krītas, bet arī kā to droši paaugstināt, kādi ir ilgtermiņa profilakses pasākumi un kādos gadījumos nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta.

Kas ir zems asinsspiediens?

Zems asinsspiediens jeb hipotensija – tā ir situācija, kad asinsspiediens pazeminās zem 90/60 mmHg. Lai gan skaitļi izklausās tikai kā statistika, patiesībā tas nozīmē, ka smadzenes, sirds un citi orgāni saņem mazāk skābekļa un uzturvielu. Rezultāts – reiboņi, nespēks, galvassāpes, pēkšņi ģīboņi vai pastāvīgs nogurums.

Svarīgi saprast, ka “zems” ne vienmēr nozīmē “slikts”. Dažiem cilvēkiem zems asinsspiediens ir normāls, viņi nejūt nekādus simptomus un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Tomēr, ja spiediens regulāri krītas vai parādās nepatīkami simptomi, tas ir signāls, ka organismā var notikt nopietnas izmaiņas. Šādos gadījumos ir jānoskaidro cēloņi – neatkarīgi no tā, vai tas ir pagaidu nogurums vai nopietnāka veselības problēma.

Zema asinsspiediena cēloņi

Lai saprastu, kāpēc cilvēkam pazeminās asinsspiediens, vispirms jāzina, ka to var ietekmēt daudzi dažādi faktori – no pilnīgi nekaitīgiem līdz nopietniem veselības traucējumiem.

Ikdienas cēloņi visbiežāk saistīti ar mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja izdzerts pārāk maz ūdens, organisms dehidrējas – samazinās cirkulējošo asiņu tilpums, un tāpēc krītas spiediens. Līdzīgi notiek arī tad, kad ilgstoši stāvam vienā vietā – asinis uzkrājas apakšējās ekstremitātēs, bet smadzenes saņem mazāk skābekļa, tāpēc reibst galva. Bieži sastopama ir arī ortostatiskā hipotensija – pēkšņs spiediena kritums, kad ātri pieceļamies no sēdus vai guļus stāvokļa.

Medicīniskie cēloņi ir daudz nopietnāki. Zems asinsspiediens var būt saistīts ar endokrīnās sistēmas traucējumiem (piemēram, vairogdziedzera slimībām, virsnieru mazspēju), sirds problēmām (vājāku sirds funkciju, ritma traucējumiem) vai infekcijām, kas ietekmē asinsriti. Šādos gadījumos zems spiediens ir tikai simptoms, bet īstā problēma slēpjas dziļāk.

Īpašas situācijas:

• Zems asinsspiediens grūtniecības laikā ir bieži sastopams hormonālo izmaiņu dēļ, kas atslābina asinsvadus un pazemina spiedienu. Parasti tā ir pārejoša parādība, bet var radīt nepatīkamus simptomus, piemēram, nespēku vai ģīboni.
  
  
• Zems asinsspiediens gados vecākiem cilvēkiem bieži vien saistīts ar vecuma izmaiņām – asinsvadu elastības samazināšanos, lēnāku sirds darbību vai lietotajām zālēm. Tas var palielināt krišanas un traumu risku.
  
  

Zinot galvenos zema asinsspiediena cēloņus, varam labāk saprast, kā rīkoties: vai pietiek mainīt ikdienas paradumus, vai nepieciešams ārsta padoms.

Zema asinsspiediena simptomi: kā atpazīt?

Zems asinsspiediens bieži tiek saukts par “kluso” parādību, jo ne visi simptomi ir uzreiz jūtami. Tomēr organisms vienmēr sūta signālus, kurus nevajadzētu ignorēt. Pirmie simptomi parādās tad, kad smadzenes un citi orgāni saņem mazāk skābekļa.

Galvenie simptomi ir diezgan viegli atpazīstami: cilvēkam pastāvīgi reibst galva, jūtams nespēks, dažkārt arī apjukums. Bieži parādās spēcīgākas galvassāpes, neskaidra redze, bet, ilgāk stāvot vienā vietā, var rasties ģīboņa lēkmes. Vēl viena pazīme – aukstas rokas un kājas, jo zemā spiediena gadījumā perifērā asinsrite palēninās.

Turklāt pacienti bieži apraksta, ka jūtas noguruši pat pēc pietiekama miega, grūtāk koncentrējas, kāpjot pa kāpnēm vai veicot vienkāršu fizisku darbu, rodas elpas trūkums. Tas ir signāls, ka organismā cirkulējošās asinis nepietiekami apgādā ar skābekli muskuļus un smadzenes.

Simptomu intensitāte var būt ļoti atšķirīga – vieniem tā aprobežojas ar vieglu reiboni, citiem šis stāvoklis kļūst bīstams ikdienas aktivitātēm, jo palielinās krišanas un traumu risks. Tāpēc ir svarīgi atpazīt šos signālus un laikus meklēt palīdzību.

Zems asinsspiediens un pulss

Ne vienmēr tikai spiediena rādītāji izsaka visu situāciju – ļoti svarīgi ņemt vērā arī pulsu. Asinsspiediena un sirdsdarbības ritma mijiedarbība palīdz precīzāk saprast, kas notiek organismā un vai stāvoklis ir bīstams.

Zems asinsspiediens un rets pulss bieži norāda, ka sirds darbojas pārāk lēni un nespēj nodrošināt pietiekamu asins piegādi orgāniem. Tas var būt saistīts ar sirds ritma traucējumiem (piemēram, bradikardiju) vai pat vadīšanas sistēmas problēmām. Šādā gadījumā cilvēks izjūt ļoti izteiktu nespēku, reiboni, dažkārt pat zaudē samaņu. Tā ir bīstama situācija, kurai nepieciešama neatliekama ārsta palīdzība.

Zems asinsspiediens un biežs pulss parasti nozīmē, ka organisms cenšas kompensēt pazemināto asinsspiedienu. Kad asins plūsma palēninās, sirds sāk pukstēt ātrāk, lai nodrošinātu audus ar skābekli. Visbiežāk šāda stāvokļa cēloņi ir dehidratācija, liels asins zudums, anēmija vai infekcijas. Pacienti nereti izjūt sirdsklauves, paātrinātu elpošanu, svīšanu. Ja šāda situācija atkārtojas, tas ir signāls, ka nepieciešams meklēt cēloni.

Abi šie stāvokļi – gan rets, gan biežs pulss kopā ar zemu spiedienu – var būt bīstami, tāpēc pret tiem jāattiecas nopietni. Ja epizodes atkārtojas, vislabāk nekavējoties vērsties pie mediķiem, lai tiktu veikti asins, sirds un citu orgānu izmeklējumi.

Ko darīt nekavējoties: kā paaugstināt zemu asinsspiedienu?

Kad parādās zema asinsspiediena simptomi, galvenais – reaģēt ātri un droši. Dažreiz pietiek ar dažām vienkāršām darbībām, lai uzlabotu pašsajūtu un normalizētu asinsriti.

Apgulieties un paceliet kājas. Tas ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, jo, paceļot kājas virs sirds līmeņa, asinis vieglāk atgriežas smadzenēs. Vairumā gadījumu reibonis pāriet dažu minūšu laikā.

Izdzeriet glāzi ūdens. Dehidratācija ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pazeminās asinsspiediens. Dažreiz pietiek ar šķidruma uzņemšanu, lai paaugstinātu spiedienu un samazinātu simptomus. Ja organisms zaudējis vairāk elektrolītu (piemēram, svīstot vasarā vai sportojot), ieteicams izvēlēties minerālūdeni vai īpašus dzērienus ar elektrolītiem.

Apēdiet kaut ko sāļu. Sāls palīdz aizturēt šķidrumu organismā, tādējādi palielinot asins tilpumu un spiedienu. Vienkāršs risinājums – neliela sauja sālītu riekstu vai gurķīšu.

Kafija vai tēja. Kofeīns īslaicīgi sašaurina asinsvadus un var paaugstināt spiedienu. Tomēr šis paņēmiens der tikai kā īslaicīga palīdzība – nevajadzētu to izmantot katru dienu vai pārāk bieži, jo organisms pie tā pierod.

Lēna celšanās un elpošanas vingrinājumi. Ja spiediens krītas pēkšņas piecelšanās dēļ, ieteicams celties lēnām, vienlaikus veicot dziļas elpošanas vingrinājumus. Tas palīdz ātrāk nogādāt skābekli asinīs un samazina ģīboņa risku.

Šie vienkāršie soļi bieži palīdz, kad parādās galvassāpes, reibonis vai vispārējs nespēks. Tomēr, ja simptomi atkārtojas bieži, ar īstermiņa līdzekļiem nepietiks – būs jāmeklē dziļāki cēloņi.

Ilgtermiņa profilakse un dzīvesveids

Lai arī ātri risinājumi palīdz, kad spiediens pēkšņi krītas, ilgtermiņā svarīgākais ir rūpēties par dzīvesveidu. Ja regulāri parādās zema asinsspiediena simptomi, tas nozīmē, ka nepieciešams ne tikai mazināt sekas, bet arī novērst cēloņus.

Uzturs. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir sabalansēta uztura ievērošana. Cilvēkiem ar noslieci uz hipotensiju obligāti jāuzņem pietiekami daudz dzelzs, B grupas vitamīnu un folijskābes, jo šo vielu trūkums vājina asinsradi. Tāpat svarīgi ēst regulāri – mazākās porcijās, bet biežāk. Tas palīdz izvairīties no straujām cukura līmeņa svārstībām asinīs, kas bieži izraisa spiediena kritumu.

Šķidrumi un elektrolīti. Ikdienā jārūpējas par šķidruma balansu. Ja bieži svīst (piemēram, vasarā vai sportojot), nepieciešams papildināt ne tikai ūdeni, bet arī elektrolītus – nātriju, kāliju, magniju. Tie palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu.

Fiziskās aktivitātes. Lai gan tas var šķist paradoksāli, regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stabilizēt spiedienu. Vieglas nodarbības, piemēram, pastaigas, peldēšana vai joga, uzlabo asinsriti, stiprina sirdi un samazina simptomu biežumu.

Atpūta un stresa kontrole. Hronisks stress un miega trūkums vēl vairāk pastiprina spiediena svārstības. Tāpēc svarīgi ievērot skaidru miega režīmu, veltīt laiku atpūtai – meditācijai, elpošanas vingrinājumiem vai pat īsam diendusam.

Ieradumi ikdienā. Ja no rīta spiediens īpaši zems, ieteicams celties lēnām, iepriekš dažas minūtes pasēdēt. Turklāt labi palīdz kompresijas zeķes, kas neļauj asinīm uzkrāties kājās un samazina reiboņu risku.

Ilgtermiņa profilakse ir veids, kā ne tikai mazināt galvassāpju, reiboņu vai nespēka epizodes, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti. Zinot sava organisma vājās vietas, iespējams izveidot tādu rutīnu, kas palīdz izvairīties no biežām problēmām.

Speciālās grupas: grūtnieces un seniori

Zems asinsspiediens ne visiem izpaužas vienādi – dažām cilvēku grupām tas ir biežāk un izteiktāk. Visvairāk izceļas grūtnieces un seniori, jo viņu organismi piedzīvo īpašas pārmaiņas.

Zems asinsspiediens grūtniecības laikā

Grūtniecēm hipotensija ir diezgan bieža. Hormonālās izmaiņas atslābina asinsvadu sieniņas, tādēļ asinis plūst lēnāk un spiediens samazinās. Šis stāvoklis īpaši raksturīgs pirmajā un otrajā trimestrī. Biežākie simptomi – reibonis, nespēks, nelabums, dažkārt pat ģībonis. Parasti tas nav bīstami, taču sievietei šis stāvoklis var radīt lielu diskomfortu, bet kritiena gadījumā – pat traumu risku. Grūtniecēm ieteicams dzert vairāk šķidruma, ēst regulāri mazās porcijās, izvairīties no pēkšņas piecelšanās. Ja simptomi pastāvīgi pastiprinās vai tos pavada citas problēmas, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Zems asinsspiediens senioriem

Vecāka gadagājuma cilvēkiem asinsspiediena krišanās saistīta ar dabīgiem novecošanas procesiem. Asinsvadi zaudē elastību, sirds pukst lēnāk, un organismam kļūst grūtāk regulēt asinsriti. Šādas izmaiņas izraisa biežāku spiediena krišanos, bet simptomi – galvassāpes, reibonis, nespēks – kļūst par ikdienas pavadoni. Lielākais risks šajā grupā – kritieni un kaulu lūzumi, jo hipotensija bieži izraisa pēkšņus reiboņa epizodes. Profilakse – pietiekams šķidruma daudzums, sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un medikamentu lietošanas kontrole, jo daži preparāti var vēl vairāk pazemināt spiedienu.

Abas šīs grupas – grūtnieces un seniori – ir visneaizsargātākās, tāpēc viņu gadījumā zemu spiedienu nevajadzētu uzskatīt tikai par „nepatīkamu sajūtu“. Ir svarīgi veikt papildu pasākumus, lai stāvoklis nekļūtu bīstams veselībai vai dzīves kvalitātei.

Kad zems asinsspiediens ir bīstams?

Vairumā gadījumu zems asinsspiediens nav bīstams un to var kontrolēt ar vienkāršiem līdzekļiem. Taču dažreiz tas kļūst par signālu, ka organismā notiek nopietnāki procesi, tāpēc svarīgi zināt, kad nepieciešams vērsties pie ārsta.

Ja zems asinsspiediens atkārtojas regulāri un tam pievienojas tādi simptomi kā pastāvīgas galvassāpes, stiprs reibonis, samaņas zudums vai ģīboņa epizodes, tas liecina, ka organisms netiek pietiekami apgādāts ar asinīm un skābekli. Tas ir īpaši bīstami senioriem, jo viņi riskē nokrist un gūt traumas.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī pulsam. Ja parādās zems asinsspiediens un rets pulss, tas var liecināt par sirds ritma traucējumiem. Ja vienlaikus rodas ģībonis vai sāpes krūtīs, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Tikpat bīstami ir tad, ja fiksēts zems asinsspiediens un biežs pulss – šāds stāvoklis var norādīt uz dehidratāciju, asins zudumu vai nopietnu infekciju.

Grūtniecēm risks rodas tad, ja spiediena krišanos pavada samaņas zudums vai bieža ģībošana. Šāds stāvoklis var apdraudēt ne tikai sievietes, bet arī augļa veselību. Savukārt zems asinsspiediens senioriem bieži rada risku kritieniem un traumām, tāpēc to nedrīkst uzskatīt par parastu „vājumu“.

Galvenais noteikums – ja zema asinsspiediena epizodes kļūst biežas, traucē ikdienas dzīvi vai parādās kopā ar bīstamiem simptomiem (sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, samaņas zudumu), noteikti jāvēršas pie ārsta. Tas nav tikai īslaicīgs savārgums, bet nopietns signāls par iespējamu veselības problēmu.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ)

1. Kāds asinsspiediens tiek uzskatīts par pārāk zemu?
   Zems asinsspiediens parasti tiek uzskatīts, ja rādītāji ir zem 90/60 mmHg. Tomēr svarīgākie ir nevis skaitļi, bet tas, vai parādās simptomi, piemēram, nespēks, reibonis vai ģībonis.
2. Kāpēc man pastāvīgi reibst galva?
   Visbiežākais iemesls – pazemināts asinsspiediens, kura dēļ smadzenes saņem mazāk skābekļa. Tomēr reiboni var izraisīt arī citas slimības, tāpēc, ja simptoms atkārtojas, vērts veikt izmeklējumus.
3. Vai zema asinsspiediena cēloņi vienmēr saistīti ar slimību?
   Nē. Bieži spiediens pazeminās dehidratācijas, miega trūkuma, stresa vai ilgas stāvēšanas dēļ. Taču, ja zems asinsspiediens ir pastāvīgs, obligāti jāizslēdz nopietnāki cēloņi, piemēram, sirds vai endokrīnās sistēmas traucējumi.
4. Vai normāli, ja man ir zems spiediens, bet jūtos labi?
   Jā. Dažiem cilvēkiem zems asinsspiediens ir normāls stāvoklis, kas nerada nekādas sūdzības. Šādā gadījumā nav iemesla satraukumam.
5. Ko darīt, ja zems asinsspiediens un biežs pulss atkārtojas?
   Tas var norādīt uz dehidratāciju, asins zudumu vai anēmiju. Ja šāda kombinācija atkārtojas bieži, noteikti jāvēršas pie ārsta.
6. Ko nozīmē, ja ir zems asinsspiediens un rets pulss?
   Tas var būt bīstams sirds ritma traucējums. Ja vienlaikus parādās nespēks, samaņas zudums vai sāpes krūtīs – nekavējoties izsauciet mediķus.
7. Vai zems asinsspiediens ir bīstams grūtniecības laikā?
   Visbiežāk tas ir īslaicīgs stāvoklis, kas rodas hormonālo izmaiņu dēļ. Tomēr, ja grūtniece bieži ģībst, jūt stipru nespēku vai elpas trūkumu, noteikti jākonsultējas ar ārstu.
8. Kāpēc zems asinsspiediens senioriem rada lielāku risku?
   Vecāka gadagājuma cilvēkiem zems spiediens palielina kritienu un traumu risku, jo epizodes bieži izpaužas kā pēkšņs reibonis.
9. Vai es varu sportot, ja man ir zems asinsspiediens?
   Jā, taču fiziskajām aktivitātēm jābūt mērenām, un treniņi jāplāno tā, lai izvairītos no dehidratācijas. Sports pat var palīdzēt stabilizēt spiedienu.
10. Kā paaugstināt spiedienu mājas apstākļos?

Izdzeriet glāzi ūdens, apēdiet kaut ko sāļu, apgulieties un paceliet kājas virs sirds līmeņa. Tas palīdzēs asinīm ātrāk sasniegt smadzenes un uzlabos pašsajūtu.