Hemoglobīna norma sievietēm, vīriešiem un bērniem

Hemoglobīns – tas ir viens no svarīgākajiem olbaltumiem mūsu organismā, kura galvenā funkcija ir transportēt skābekli no plaušām uz visiem audiem un orgāniem. Bez tā mūsu ķermenis vienkārši nespētu pienācīgi darboties. Lai gan visbiežāk par hemoglobīnu atceramies tikai tad, kad tiek veikti asins analīžu testi, tā nozīme ir daudz plašāka – tas tieši nosaka mūsu enerģijas līmeni, fiziskās spējas un pat psiholoģisko pašsajūtu. Kad hemoglobīna norma atkāpjas no ierastajām robežām, organisms sāk sūtīt dažādus signālus: parādās nogurums, reibonis, āda kļūst bālāka. Ne velti ārsti uzsver, ka hemoglobīna līmenis ir viens no svarīgākajiem vispārējās veselības rādītājiem.

Šajā rakstā ne tikai paskaidrosim, kāda ir hemoglobīna norma sievietēm, vīriešiem un bērniem, bet arī sniegsim tabulu, kurā skaidri redzami dažādu vecuma grupu normatīvi. Tāpat apspriedīsim, ko nozīmē pārāk zems vai pārāk augsts hemoglobīna līmenis, kas ir kritiskā hemoglobīna norma un ko darīt, ja analīžu rezultāti neatbilst ieteiktajiem rādītājiem.

Hemoglobīna funkcija organismā

Hemoglobīns ir sarežģīts olbaltums, kas atrodas sarkanajās asins šūnās (eritrocītos). Tas sastāv no olbaltumvielu daļas – globīna – un četrām hēma grupām, kurās ir dzelzs. Tieši dzelzs piešķir asinīm sarkano krāsu un ļauj piesaistīt skābekli. Kad ieelpojam, plaušās hemoglobīns saista skābekļa molekulas un nogādā tās audos. Tur skābeklis tiek atbrīvots, bet hemoglobīns saista ogļskābo gāzi, ko nogādā atpakaļ uz plaušām – tā nepārtraukti notiek gāzu apmaiņas cikls.

Šis process ir dzīvībai svarīgs visiem mūsu orgāniem. Ja hemoglobīna norma ir pārāk zema, audi nesaņem pietiekami daudz skābekļa – tas izraisa anēmiju, nogurumu, vājumu un ilgtermiņā var ietekmēt sirds un smadzeņu darbību. Ja hemoglobīna ir pārāk daudz, asinis kļūst biezākas, tās grūtāk plūst pa asinsvadiem, palielinās trombožu un citu asinsrites slimību risks. Tātad gan pārāk zems, gan pārāk augsts hemoglobīna daudzums ir bīstams, tādēļ ir ļoti svarīgi zināt savu normu un regulāri veikt asins analīzes.

Hemoglobīna norma pēc vecuma un dzimuma

Hemoglobīna līmenis asinīs ir atkarīgs no daudziem faktoriem – dzimuma, vecuma, fiziskās aktivitātes, pat dzīvesvietas (piemēram, kalnos dzīvojošiem cilvēkiem hemoglobīna līmenis parasti ir nedaudz augstāks). Sieviešu un vīriešu normas atšķiras fizioloģisko īpatnību dēļ: sievietes menstruāciju laikā zaudē asinis, bet vīriešiem hemoglobīna līmenis parasti ir augstāks lielākas muskuļu masas dēļ. Arī bērnu normas ir citādas, jo viņu organisms aktīvi aug un attīstās.

Tabulā zemāk norādītas ieteicamās hemoglobīna normas:

Šī tabula ļauj ātri novērtēt, vai analīžu rezultāti iekļaujas normas robežās. Piemēram, ja sievietes hemoglobīns ir 115 g/l, tas jau var liecināt par dzelzs trūkumu, bet vīrietim šāds pats rādītājs būtu uzskatāms par ievērojami pārāk zemu. Tāpat svarīgi zināt, ka grūtniecības laikā hemoglobīna līmenis dabiski samazinās lielāka asins tilpuma dēļ, tādēļ normas robežas šajā periodā ir nedaudz citādas.

Jāatceras, ka skaitļi ir orientējoši – katrs organisms ir atšķirīgs, tāpēc precīzus rādītājus un to interpretāciju vienmēr vislabāk apspriest ar ārstu.

Kritiskā hemoglobīna norma: ko nozīmē pārāk zems vai pārāk augsts līmenis?

Runājot par hemoglobīna daudzumu asinīs, svarīgi saprast ne tikai „normas robežas”, bet arī to, kas tiek uzskatīts par kritisko hemoglobīna normu. Kritiskā norma nozīmē tādu hemoglobīna līmeni, kas jau rada reālus draudus cilvēka veselībai un prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību.

Pārāk zems hemoglobīns (bieži <100 g/l) norāda uz smagu anēmiju. Šādā gadījumā audi nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tāpēc cilvēks var just pastāvīgu nogurumu, stipru reiboni, pat ģīboni. Ilgstošs kritisks hemoglobīna trūkums var bojāt sirdi, smadzenes un citus orgānus, jo tie netiek pietiekami apgādāti ar skābekli. Īpaši bīstami tas ir bērniem un grūtniecēm – var tikt traucēta augšana, attīstība, bet grūtniecības gadījumā – augļa veselība.

Otra puse – pārāk augsts hemoglobīns. Ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 180 g/l, tas arī tiek uzskatīts par kritisku hemoglobīna normu. Asinis kļūst pārāk biezas, tās lēnāk plūst caur asinsvadiem, palielinās trombu veidošanās risks. Šāda situācija var būt saistīta ar plaušu vai sirds slimībām, dehidratāciju vai pat dzīvesveidu (piemēram, smēķēšanu).

Tādēļ ir ļoti svarīgi ne tikai veikt vispārējos asins analīžu testus, bet arī saprast, ko nozīmē iegūtie rezultāti. Ja tie tuvojas kritiskajai robežai, kavēties nedrīkst – nepieciešams vērsties pie ārsta.

Zema hemoglobīna cēloņi un simptomi

Kad hemoglobīna daudzums organismā samazinās zem ieteicamajām robežām, visbiežāk runājam par anēmiju. Tā ir viena no biežākajām diagnozēm pasaulē, īpaši izplatīta sievietēm un bērniem.

Cēloņi:

• Dzelzs trūkums – visbiežākais zema hemoglobīna iemesls. Tas rodas, ja uzturā ir maz dzelzi saturošu produktu vai organisms to nespēj pienācīgi uzsūkt.
• Folijskābes un B12 vitamīna trūkums – šie vitamīni tieši iesaistās asins radīšanas procesā, tāpēc to trūkums izraisa anēmiju.
• Asiņošana – spēcīgas menstruācijas, kuņģa vai zarnu asiņošana var ievērojami samazināt hemoglobīna līmeni.
• Grūtniecība – lielāka asins tilpuma dēļ hemoglobīna koncentrācija dabiski samazinās.
• Hroniskas slimības – nieru vai gremošanas sistēmas traucējumi arī var veicināt zemu hemoglobīna daudzumu.
  
  

Simptomi:

• Pastāvīgs nogurums, spēku trūkums.
• Bāla vai dzeltenīga āda.
• Elpas trūkums pat pie nelielas slodzes.
• Galvassāpes, reibonis.
• Trausli nagi, matu izkrišana.

Šie simptomi bieži tiek ignorēti vai piedēvēti stresam, nogurumam vai citiem iemesliem, taču tie var skaidri norādīt, ka organismā hemoglobīna norma ir pārāk zema.

Kā uzturēt normālu hemoglobīna koncentrāciju?

Lai hemoglobīna norma saglabātos piemērotā līmenī, nepieciešams rūpēties par trim galvenajiem aspektiem: uzturu, dzīvesveidu un, ja vajadzīgs, uztura bagātinātājiem. Tas ne tikai palīdz izvairīties no kritiskās hemoglobīna normas, bet arī uzlabo pašsajūtu, enerģijas līmeni un darbaspējas.

Uzturs ir pirmais un svarīgākais solis. Hemoglobīns tieši saistīts ar dzelzs daudzumu organismā, tāpēc uzturā jāiekļauj produkti, kas bagāti ar dzelzi: sarkanā gaļa (liellops, aitas gaļa), aknas, zivis, olas, kā arī pākšaugi – lēcas, pupas, turku zirņi. Ne mazāk svarīgi ir arī augu valsts avoti, piemēram, spināti vai ķirbju sēklas. Lai organisms efektīvi uzsūktu dzelzi, kopā ar šiem produktiem ieteicams lietot ar C vitamīnu bagātus augļus vai dārzeņus – citrusaugļus, kivi, papriku. Tas var palielināt dzelzs uzsūkšanos pat vairākas reizes.

Dzīvesveids arī ietekmē hemoglobīna līmeni. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo asinsriti, taču pārlieku intensīvi treniņi bez atbilstoša uztura var samazināt dzelzs rezerves. Kvalitatīvs miegs un stresa mazināšana ir būtiski, jo miega trūkums un ilgstoša spriedze kaitē asinsrades procesiem. Tāpat svarīgi izvairīties no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšana un alkohols var ne tikai samazināt hemoglobīna veidošanos, bet arī pasliktināt asinsrites veselību.

Uztura bagātinātāji kļūst nepieciešami tad, ja ar uzturu nepietiek, lai nodrošinātu optimālu hemoglobīna daudzumu. Tas īpaši aktuāli sievietēm menstruāciju laikā, grūtniecēm, cilvēkiem ar lielu fizisko slodzi vai ievērojot ierobežojošas diētas. Dzelzs preparātus bieži lieto kopā ar folijskābi un B12 vitamīnu, jo šīs vielas cieši sadarbojas asinsrades procesā. Svarīgi, lai uztura bagātinātāju lietošanu uzraudzītu ārsts – pašrocīga izvēle var radīt pārdozēšanu vai traucēt citu minerālvielu uzsūkšanos.

Hemoglobīna palielināšanās: cēloņi un riski

Lai gan visbiežāk runā par pārāk zemu hemoglobīna daudzumu, ne mazāk svarīgi ir zināt arī situācijas, kad tā līmenis ir pārāk augsts. Šādu stāvokli sauc par eritrocitozi jeb policitēmiju. Ja hemoglobīna līmenis pastāvīgi pārsniedz normu un tuvojas kritiskajai robežai (piemēram, vīriešiem >180 g/l, sievietēm >165 g/l), asinis kļūst biezākas un grūtāk plūst pa asinsvadiem. Tas rada apstākļus trombu veidošanai, kas palielina insulta, sirdslēkmes vai citu asinsrites traucējumu risku.

Iespējamie cēloņi, kāpēc hemoglobīns var būt paaugstināts:

• Dehidratācija. Kad organisms zaudē daudz šķidruma (piemēram, spēcīgi svīstot, karstumā vai caurejas gadījumā), asinis sabiezē, un hemoglobīna koncentrācija mākslīgi palielinās.
• Dzīvošana kalnos. Tur gaiss satur mazāk skābekļa, tāpēc organisms kompensē, palielinot hemoglobīna ražošanu.
• Smēķēšana. Tabakas dūmi samazina skābekļa uzsūkšanos, un organisms sāk ražot vairāk hemoglobīna.
• Plaušu un sirds slimības. Hronisku elpošanas vai asinsrites slimību gadījumā organisms cenšas pielāgoties skābekļa trūkumam.
• Noteiktas zāles vai hormonu preparāti. Piemēram, ilgstoša anabolisko steroīdu lietošana var veicināt eritrocītu un hemoglobīna veidošanos.
  
  

Pārāk augsts hemoglobīns nav bieža parādība, bet tas joprojām ir veselībai bīstams. Šādos gadījumos jākonsultējas ar ārstu, kurš noteiks cēloni un izrakstīs atbilstošu ārstēšanu. Dažkārt pietiek pielāgot dzīvesveidu (piemēram, atmest smēķēšanu, dzert vairāk ūdens), bet citkārt var būt nepieciešamas medicīniskas procedūras.

Ieteikumi noslēgumā

Hemoglobīns ir viens no svarīgākajiem veselības rādītājiem, kas daudz pastāsta par mūsu organisma stāvokli. Zinot savu normu, iespējams novērst nopietnas veselības problēmas vēl pirms to attīstības. Sievietēm, vīriešiem un bērniem hemoglobīna norma atšķiras, tāpēc rezultāti jāvērtē, ņemot vērā vecumu un dzimumu. Grūtniecēm normas ir citādas, jo viņu organisms strādā diviem – tādēļ vēl svarīgāk rūpēties, lai netiktu sasniegta kritiskā hemoglobīna robeža.

Ja pēc asins analīzēm redzat, ka rādītāji ir ārpus normas, nav jākrīt panikā, bet nevajadzētu arī vilcināties – pēc iespējas ātrāk konsultējieties ar ārstu. Pārāk zems hemoglobīna daudzums visbiežāk saistīts ar dzelzs vai vitamīnu trūkumu, pārāk augsts – ar noteiktām slimībām vai dzīvesveida īpatnībām. Piemērots uzturs, uztura bagātinātāji un regulāri izmeklējumi palīdz uzturēt normu, kā arī nodrošina labu pašsajūtu, enerģiju un ilgmūžību.

Biežāk uzdotie jautājumi (BUJ):

• Kas ir hemoglobīns un kāpēc tas svarīgs?

Hemoglobīns – tas ir olbaltums, kas atrodas sarkanajās asins šūnās un transportē skābekli no plaušām uz visiem orgāniem un audiem. Bez tā mūsu organisms vienkārši nevarētu dzīvot.

• Kādi ir normāli hemoglobīna rādītāji?

Pieaugušām sievietēm norma ir 120–150 g/l, vīriešiem – 135–175 g/l, bērniem normas atšķiras pēc vecuma. Detalizēta informācija sniegta mūsu rakstā ar tabulu.

• Kas tiek uzskatīts par kritisko hemoglobīna normu?

Ja hemoglobīns nokrītas zem 100 g/l vai pārsniedz 180 g/l, to uzskata par kritisku stāvokli, kas apdraud veselību. Šādā gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

• Kādi simptomi liecina par zemu hemoglobīna daudzumu?

Biežākie simptomi – nogurums, reibonis, bāla āda, elpas trūkums pat pie nelielas slodzes, matu izkrišana, trausli nagi.

• Kā dabiskā veidā palielināt hemoglobīna daudzumu?

Jālieto ar dzelzi bagāti produkti (sarkanā gaļa, aknas, spināti, pupas) kopā ar C vitamīnu, kas uzlabo uzsūkšanos. Ja ar uzturu nepietiek, var lietot uztura bagātinātājus tikai pēc ārsta ieteikuma.

• Vai pārāk liels hemoglobīna daudzums ir bīstams?

Jā, jo biezas asinis grūtāk cirkulē, palielinās trombu un sirds un asinsvadu slimību risks. Cēloņi var būt smēķēšana, plaušu slimības, dehidratācija vai dzīvošana kalnos.

• Vai grūtniecēm jāuzrauga hemoglobīna līmenis biežāk?

Jā, jo viņu vajadzības dubultojas. Grūtniecības laikā norma ir 110–140 g/l, un regulāras asins analīzes palīdz izvairīties no komplikācijām gan mātei, gan bērnam.

• Vai hemoglobīna rādītāji var būt kļūdaini īslaicīgu faktoru dēļ?

Jā. Piemēram, dehidratācija var mākslīgi paaugstināt rādītājus, bet spēcīgas menstruācijas – pazemināt. Tāpēc analīzes jāvērtē kompleksi.

• Cik bieži vajadzētu veikt hemoglobīna testus?

Veselam cilvēkam pietiek reizi gadā, bet grūtniecēm, bērniem, sportistiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām pārbaudes jāveic biežāk.

• Vai hemoglobīna normu var uzturēt tikai ar uzturu?

Vairumā gadījumu – jā, ja uzturs ir sabalansēts un bagāts ar dzelzi. Tomēr noteiktos gadījumos (piemēram, grūtniecība, liela fiziskā slodze) var būt nepieciešami uztura bagātinātāji.