Intermitējo bado diēta: mīti un patiesība – ko jāzina, pirms sākt?
Saistītie produkti:
Intermitējo bado diēta (angļu valodā – intermittent fasting) ir viena no populārākajām veselības tēmām pēdējos gados. Daži to pielūdz kā vienkāršu un efektīvu veidu svara zaudēšanai un veselības uzlabošanai, citi ir skeptiski pret jebkādiem ēšanas ierobežojumiem. Internetā ir pilns ar pretējiem uzskatiem: „Bads palīdz ātrāk sadedzināt taukus!“, „Ja neēd brokastis – palēnināsi vielmaiņu!“, „Tas ir bīstami!“, „Tas ir revolūcija!“
Patiesība atrodas kaut kur pa vidu, un, lai no šīs metodes iegūtu reālu labumu (vai arī zinātu, vai tā ir piemērota tieši tev), ir jāizšķir, kas ir fakti un kas ir tikai mīti, uzskati vai pārspīlēta reklāma.
Šajā rakstā sniegšu skaidru atbildi uz jautājumu, kas patiesībā ir intermitējo badošanās, kādi visbiežāk sastopamie mīti par to pastāv sporta un veselības pasaulē, un ko ir svarīgi zināt, pirms šo praksi iekļaut savā dzīvesveidā.
Kas ir intermitējo badošanās?
Intermitējo badošanās ir ēšanas plānošanas metode, kurā apzināti tiek ierobežots laiks, kad dienas laikā tiek lietots pārtikas produkts. Tas nav konkrēts diētas plāns ar stingriem pārtikas sarakstiem. Tā ir laika organizēšanas princips, kas ļauj ķermenim atpūsties no nepārtrauktā gremošanas procesa un izmantot iekšējos enerģijas rezerves.
Vispopulārākie intermitējo badošanās modeļi:
- 16:8 – badošanās 16 stundas, ēšana 8 stundu logā (piemēram, ēšana no plkst. 12:00 līdz 20:00).
- 14:10 – maigāks variants iesācējiem.
- 5:2 – piecas dienas ēd normāli, divas dienas nedēļā uzņem ļoti maz kaloriju (apmēram 500–600 kcal).
- OMAD (One Meal a Day) – dienā tiek ēsts tikai viens liels ēdiens.
Svarīgi saprast: intermitējo badošanās nav bads. Tā ir strukturēta metode, kurā periodi bez pārtikas ļauj ķermenim pāriet uz tauku dedzināšanas režīmu, samazināt insulīna līmeni asinīs un veicināt šūnu „attīrīšanās” procesu – autofagiju.
Tomēr tas nav brīnumainais risinājums. Ēšanas loga laikā ir svarīgi ievērot veselīgas ēšanas principus, un svara zaudēšanai ir nepieciešams kaloriju deficīts. Citiem vārdiem sakot, ja ēdīsi vairāk nekā sadedzini, pat ar 16:8 nekas nenotiks.
Mīti par intermitējo badošanos
Internetā ir pilns ar padomiem par intermitējo badošanos, taču daudz kas tiek atkārtots bez jebkāda zinātniska pamata. Šeit ir daži no biežākajiem mītiem, kas var mulsināt, īpaši iesācējus.
Mīts #1: Intermitējo badošanās ir piemērota visiem
Tas tā nebūt nav. Lai gan daudzi cilvēki var to izmēģināt droši, citiem tas var nebūt piemērots vai pat bīstams. Piemēram, grūtniecēm, zīdītājām, cilvēkiem ar cukura diabētu (īpaši ar insulīnu), cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem – intermitējo badošanās var izraisīt nevēlamas reakcijas.
Turklāt daži cilvēki vienkārši jūtas slikti, ja viņi neēd no rīta – tas ir arī signāls, ka ir jāieklausās ķermenī, nevis akli sekot „trendi“.
Mīts #2: Intermitējo badošanās automātiski iznīcina kilogramus
Tas ir viens no bīstamākajiem mītiem. Intermitējo badošanās nav garantija kaloriju deficītam. Ja savā ēšanas logā apēdīsi vairāk nekā vajadzētu, svars var pat pieaugt. Īpaši bieži pēc badošanās notiek „kompensācijas ēšana“, kad ātri uzņem ogļhidrātus vai pārēdies vakarā.
Fakts: Svars samazinās tikai tad, ja ilgtermiņā saglabājas kaloriju deficīts – neatkarīgi no tā, vai ēd trīs reizes dienā vai vienu.
Mīts #3: Intermitējo badošanās palēnina vielmaiņu
Patiesība ir pretēja – īslaicīgs bads (līdz 24–36 stundām) pat var nedaudz veicināt vielmaiņu. Pētījumi rāda, ka īslaicīgi badošanās periodi neietekmē bazālo vielmaiņu, ja vien tas nenotiek pārāk ilgi un netiek apvienots ar ilgtermiņa kaloriju trūkumu.
Mīts #4: Intermitējo badošanās iznīcina muskuļu masu
Šis mīts ir izplatīts starp sportistiem. Tomēr reālajā dzīvē, ja ēšanas logā uzņem pietiekamu olbaltumvielu daudzumu (apmēram 1.6–2.2 g/kg ķermeņa svara), un treniņi ir pietiekami intensīvi, muskuļu masa netiek zaudēta vai tiek zaudēta minimāli.
Turklāt daži pētījumi rāda, ka badošanās pat var uzlabot augšanas hormona (HGH) sekrēciju, kas veicina muskuļu saglabāšanu un tauku dedzināšanu. Tā kā viss ir atkarīgs no konteksta – nevis no mītiem.
Patiesība par pārtraukto badošanos
Kad izfiltrētu mītus, varam pievērsties tam, ko saka zinātne un prakse. Pārtraukta badošanās var sniegt reālus ieguvumus – ja to pielieto pareizi.
Var uzlabot insulīna jutību
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārtraukta badošanās veiksmīgi palīdz svara zaudēšanas laikā, ir tās ietekme uz insulīna līmeni. Kad ilgstoši neēdam, insulīna līmenis samazinās, un ķermenis pāriet no glikozes izmantošanas uz tauku dedzināšanu. Pētījumi rāda, ka pārtraukta badošanās var uzlabot glikozes kontroli pat cilvēkiem ar insulīna rezistenci.
Veicina autofagiju – šūnu "attīrīšanās" procesu
Autofagija ir dabisks organisma process, kad vecās vai bojātās šūnas “sagremo” pašas sevi, lai to vietā rastos jaunas. Šis process tiek aktivizēts tieši badošanās laikā, kad ķermenis nesaņem pārtiku un sāk “attīrīties” no iekšpuses. Autofagija saistīta ar labāku šūnu veselību, ilgmūžību un pat vēža profilaksi.
Var palīdzēt samazināt uzkodas
Kad ēšanas laiks ir ierobežots, samazinās vēlme ēst "no garlaicības" vai emociju vadīts. Skaidra struktūra (piemēram, 12:00–20:00) palīdz psiholoģiski kontrolēt uzturu, īpaši tiem, kuriem ir tendence bieži uzkodas.
Vienkāršāks dzīves ritms
Viena no negaidītajām priekšrocībām ir mazāk pārtikas plānošanas un sagatavošanas. Daudziem cilvēkiem rīta badošanās kļūst par ērtu ieradumu, kas ļauj koncentrēties uz darbu, treniņiem vai citiem pienākumiem, neuztraucoties par brokastīm.
Nav jāēd 5 reizes dienā
Vecāks uzskats, ka "jāēd ik pēc 2-3 stundām", lai "iedarbotos metabolisms", šodien nav zinātniski pamatots. Ķermenis lieliski tiek galā ar retāku, bet strukturētu ēšanu. Svarīgākais ir kopējais kaloriju un uzturvielu līdzsvars dienas laikā, nevis tas, cik reizes dienā ēd.
Ko jāzina pirms uzsākt?
Pārtraukta badošanās šķiet vienkārša: vienkārši neēst noteiktu laiku. Bet, kā ar jebko, kas saistīts ar ķermeni, ir jāgatavojas atbildīgi. Šeit ir daži lietas, kas jāpatur prātā pirms uzsākšanas:
1. Novērtē savu veselības stāvokli
Kaut arī daudzām veselām personām pārtraukta badošanās ir droša, noteiktos apstākļos tā var būt bīstama. Konsultējieties ar ārstu vai dietologu, ja:
- Jums ir hormonālie traucējumi (piemēram, vairogdziedzera problēmas)
- Jums ir cukura diabēts vai lietojat zāles, kas ietekmē glikozes līmeni
- Jums ir bijuši vai ir ēšanas traucējumi
- Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti
Svarīgākā pamatnoteikums: ja ķermenis sūta skaidrus signālus, ka kaut kas nav kārtībā – jāklausās tajos.
2. Sāc pamazām
Lielākā kļūda ir nekavējoties ķerties pie "OMAD" (ēšanas reizi dienā) vai pat 24 stundu badošanās. Ja nekad neesat badojies, sāciet ar 12:12 (ēšanas logs 12 stundas, badošanās 12 stundas), un pēc tam pārejiet uz 14:10 vai 16:8, kad jūtaties gatavs. Ķermenim ir nepieciešams laiks pielāgoties – gan fiziski, gan psiholoģiski.
3. Izvēlies kvalitatīvu pārtiku
Badošanās nepadara neveselīgu pārtiku veselīgu. Ja ēšanas logā ēdīsiet daudz pārstrādātu produktu, cukura un mazāk olbaltumvielu – rezultāta nebūs. Atcerieties:
- Olbaltumvielas – muskuļu aizsardzībai.
- Šķiedrvielas – labākai gremošanai.
- Veselīgi tauki un kompleksie ogļhidrāti – sāta sajūtai un enerģijai.
Noteikums ir vienkāršs: ēšanas kvalitāte ir svarīgāka par loga ilgumu.
4. Neaizmirsti par šķidrumiem
Badā nedrīkst ēst, bet noteikti jādzēr. Ūdens, melnā kafija, zaļā tēja – atļauts (bez cukura un piena). Dehidratācija bieži tiek sajaukta ar "badošanās vājumu".
5. Plāno uzturu un treniņus
Īpaši, ja intensīvi sportojat – treniņa laiks var būt svarīgs. Daudziem ir piemēroti trenēties no rīta tukšā dūšā, pēc tam ēdot. Citiem – labāk sportot ēšanas logā. Eksperimentējiet, bet nesportojiet badošanās laikā, ja nav enerģijas.
Biežākās iesācēju kļūdas
Pārtraukts badošanās var būt ļoti efektīvs, bet tikai tad, ja netiek pieļautas pamata kļūdas. Šeit ir dažas no tām, ko bieži pieļauj iesācēji:
❌ 1. Sāk pārāk stingri
Pāreja uz ļoti garu badošanās periodu (piemēram, 20:4 vai OMAD) bieži izraisa galvassāpes, uzbudinājumu un enerģijas trūkumu. Pārejai jābūt pakāpeniskai – tāpat kā ar treniņiem.
❌ 2. Pārmērīga ēšana ēšanas logā
„Tā kā es visu rītu neēdu, tagad varu ēst, ko gribu” – bīstama doma. Ja ēšanas logs kļūst par „visu atļauto” periodu, kaloriju pārpalikums ir neizbēgams, un rezultāti neapmierinās.
❌ 3. Ēšana pārāk maz
Otrā puse ir, kad cilvēki sāk ēst pārāk maz, īpaši olbaltumvielu. Laika gaitā ķermenis var nonākt stresa stāvoklī, samazinās muskuļu masa un pasliktinās enerģija.
❌ 4. Nepieciešamības gadījumā neplāno ēšanu
Ja neplāno, ko ēdīsi savā logā – iespējams, ka ēdīsi to, kas ir pie rokas. Parasti tas nebūs ne sāts, ne līdzsvarots ēdiens. Maltītes plānošana ir pamats – pat pārtraukta badošanās laikā.
❌ 5. Aizmirst par fizisko aktivitāti
Tikai pārtraukta badošanās bez kustībām – nav brīnums. Spēka treniņi + pareiza ēšana + pārtraukts badošanās – tā ir kombinācija, kas sniedz labākos rezultātus. Īpaši, ja vēlaties sadedzināt taukus, bet saglabāt muskuļus.
Pārtraukts badošanās un sports: vai tie ir savienojami?
Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, īpaši Mrbiceps.lv apmeklētāju vidū, ir vai pārtraukts badošanās pretstāv sportam un muskuļu veidošanai? Labas ziņas: pareizi apvienojot – ne tikai nepārkāpj, bet arī var palīdzēt.
Muskuļu masas uzturēšana
Svarīgākā noteikums ir – muskuļi aug nevis no ēšanas biežuma, bet no:
- progresīvas slodzes treniņos,
- pietiekama olbaltumvielu daudzuma,
- pareiza kaloriju līdzsvara (deficīta vai pārpalikuma – atkarībā no mērķa).
Ja tu ievēro 16:8 modeli un ēšanas logā patērē nepieciešamo kaloriju un olbaltumvielu daudzumu (parasti 1,6–2,2 g / kg ķermeņa svara), tavi muskuļi būs droši. Pat rīta treniņi tukšā vēderā nav problēma – īpaši, ja pēc tiem ātri saņem olbaltumvielas un ogļhidrātus.
Kad ir vislabāk trenēties?
Nav viena pareiza atbildes – viss ir atkarīgs no individuālajām izvēlēm. Vispopulārākie varianti:
- Rītā tukšā vēderā (angl. fasted training): daudziem tas ir piemērots, īpaši, ja mērķis ir tauku dedzināšana.
- Pirmo ēšanas loga sākumā – ideāli, ja vēlies pēc treniņa ēst un atjaunot ķermeni.
- Vakara beigās, ēšanas loga beigās – piemērots tiem, kas ir aktīvi vakarā.
Svarīgākais – konsekvence. Ja trenējies regulāri, pietiekami guļ un nodrošini ķermeni ar barības vielām, pārtraukts badošanās tiešām nebūs šķērslis.
Ko saka zinātne?
Intermitējošā badošanās popularitāte ir pieaugusi ne tikai sociālo tīklu dēļ, bet arī ar arvien pieaugošo zinātnisko pētījumu skaitu, kas pēta tās ietekmi uz veselību, svaru un vielmaiņu. Šeit ir īss kopsavilkums:
Pētījumu pārskats
- Svaru zaudēšana: 2020. gadā veikta 27 pētījumu analīze (Harris et al.) parādīja, ka intermitējošā badošanās sniedz līdzīgu labumu kā kaloriju ierobežošana, taču daudziem cilvēkiem tas ir vieglāk uzturams ilgākā laika posmā, jo ir mazāk “psiholoģiskā izsalkuma”.
- Insulīna jutība: Pētījumi liecina, ka pat īsos 2–4 nedēļu periodos uzlabojas glikozes kontrole un samazinās insulīna līmenis asinīs, īpaši cilvēkiem ar lieko svaru vai prediabētu.
- Autofāgija: Lai arī lielākā daļa pētījumu par autofāgiju ir veikti ar dzīvniekiem, ir pamats uzskatīt, ka badošanās veicina šo šūnu atjaunošanās procesu, īpaši ilgākiem badošanās periodiem (18–24 stundas un vairāk).
- Smadzeņu funkcijas: Ir dati, ka intermitējošā badošanās var uzlabot kognitīvo funkciju, uzmanību un pat sniegt aizsargājošu ietekmi pret neirodeģeneratīvām slimībām (piemēram, Alcheimera slimību) – lai gan pētījumu ar cilvēkiem vēl ir maz.
- Sporta rezultāti: Pētījumi ar sportistiem liecina, ka spēks un muskuļu masa paliek nemainīga, ja tiek saglabāts kopējais kaloriju un olbaltumvielu daudzums. Tātad, ja sporto saprātīgi – nav pamata baidīties, ka badošanās “apēdīs muskuļus”.
Noslēgumā: vai vērts izmēģināt?
Intermitējošā badošanās nav burvju tablete, bet tā var būt lielisks instruments svara kontrolē, labas pašsajūtas uzlabošanai un uztura disciplīnas nostiprināšanai. Svarīgākais:
- sākt pakāpeniski,
- sekot līdzi ķermeņa reakcijām,
- ēst kvalitatīvi, pat ja retāk,
- nezaudēt līdzsvaru starp uzturu, kustībām un atpūtu.
Ja vēlies labākus ķermeņa kompozīcijas rezultātus, bet vēlies vienkāršāku režīmu – intermitējošā badošanās var būt tieši tas, kas tev nepieciešams. Vienkārši instruments. Un kā jebkurš instruments – tas darbojas tikai tad, kad zini, kā to izmantot.
